среда, 28 сентября 2011 г.

paradīze?

ejot uz mājām man mp3 pats pa sevi uzslēdza coldplay-paradise, es protams ejot uz mājām vienmēr domāju par dažādām random lietām (piem.vai Obamas politika tiešām ir pareiza? kpc Krievijā ir tik lētas cigaretes? as būtu ja es ļoti labi zīmēt vai iet mūzikas skolā? un ..), bet šodien 25minūtes es veltīju filozofijai un podomāju "kas ir paradīze? kur tā atrodas? vai katram vsp ir sava paradīze?"
protams, ja tu esi Dievticīgs cilvēks, tad paradīze ir tur augšā, debesīs, bet kur īsti nav zināms. Es esmu Dievticīga, bet priekš manis tur augšā ir vnk debesis un nekas vairāk, un man kkā īsti neticās,ka kādreiz es sākšu ticēt,ka tur augšā kkas ir vairāk.
Bet tad es tomēr sāku domāt par to,ka laikam katram cilvēkam ir sava paradīze, un tā varbūt jebkas, sākot ar kkādu vnk ilūziju līdz ideālai atpūtai ar mīļāko cilvēku.
Bet kas paradīze ir man? es ejot uz mājām es dabūju gatavas 2savas paradīzes.
1. mana istaba, pilnīgi nopietni. te ir vis,kas man ir vajadzīgs, gandrīz, ja man būtu ledusskapis istabā, akd, tad par 2 es vispār aizmirstu, kaut tas ir absurdi, bet nu tas tā ir. es nezinu kā jājūtās paradīzē,bet man šķiet,ka ir jājūtas brīvi, un es savā istabā tik tiešām jūtos brīvi. un man šķiet, tas ir galvenais.
2.es tagad atkal mazliet apbēdīnāšos, jo es rakstīšu par pilsētu,kurā es dzimu... JŪRMALU, tā tik tiešām ir paradīze. es to tik šodien sapratu, bet nu tas tā ir. un man šķiet,ka Jūrmala ir sinonīms vārdam paradīze, ne visi to saprot, ne visi, tie ir jūrmalnieki, viņi vnk nenovērtē pilsētu. un tas ir bēdīgi.


bet vsp es sarakstīju te kkādu hujnju, vnk sen nav nekas rakstīts, bet es apsolu, ka drīz pienāks beigas random ierakstiem. un vis būs čīki-poki! :)

anna. :)

четверг, 8 сентября 2011 г.

čau Jūlij.

ziniet. saka,ka viens vecs draugs ir labāks par 5 jauniem draugiem,bet šo steriotipu lauza viena meitene, kuru es iepazinu jūnijā, caur draugiem.lv. tas tiešām ir smieklīgi, iepazīšana caur internetu, bet tā tas notikās. no sākuma man tā meitene likās iedomīga, tad šausmīga flegma, tad reāli šķita, ka viņa mani izmanto, lai tik uzzinātu, kā sauc parka puišus. :D:D:D drīz es par viņu aizmirsu, bet tad, 8.09.2010 es viņu satiku. mums tiešām bija daudz ko runāt, kaut man reāli bija bail viņu satikt, jo es tomēr atcerējos pirmo iespaidu, bet ziniet, es vēl tagad visu to atceros, kā mēs tikāmies pie Kongresa nama un gājām uz GC, kā mūs kolīja strādnieki, un bildināja 40gadīgi veči. mēs zinājām viena otru mazāk par mēnesi, bet es viņai uzticēju gandrīz vai visu. gāja mēneši, labi pagāja 2mēneši un es sapratu, ka viņa ir tas cilvēks, kuram es varu uzticēt visu. sākot ar sūda noslēpumiem līdzīgiem "man patīk tas un šitais" un draugiem.lv paroli, beidzot, bļāviens, ar savu sūda dzīvi. es gribu, lai viņa nākotnē kļūst par manas meitas krustmāti, un liecinieci man kāzās. es gribu, lai mūsu kosmoos ir, un paliek kopīgs vienmēr. un ziniet, man šķiet, ka es varētu pat kļūt par omīti, kas sēž pie kāpņu telpas, ēd sēkliņas un aprunā visu, ja man blakus sēdētu viņa, un darītu visu kopā ar manīm.
un laikam, visvisvisvairāk no Latvijas man pietrūkst viņas.
Paldies Tev Dievs, ka tu savedi 2 čikitas, paldies. PALDIES TEV PAR TO, KA ES VIŅU PAZĪSTU. PALDIES TEV PAR JŪLIJU TAMBOVCEVU!